header-int

PAPEL MINISTERIO DO TURISMO COMERCIO E INDUSTRIA BA HASAE KUALIDADE SORU TAIS TRADISIONAL IHA GRUPO

Kamis, 09 Des 2021, 14:19:43 OTL - 2274 View
Share

JNTL

JORNÁL NASIONÁL UNIVERSIDADE DA PAZ

(JNU-PAZ)

 

PAPÉL MINISTÉRIO DO TURISMO COMERÇIO E INDÚSTRIA BA HASA’E KUALIDADE SORU TAIS TRADISIONAL IHA GRUPO HADADIN

Hakerek Nain  :  Diana Aris Soares (izame dia 31-7-2020,oras 10:00-11.30

                                                         Orientador      : Albertino de Jesus

Instituisaun     :  Universidade Da Paz, Faculdade Ciencia Sociais no Humana, Departemento Relasaun Internasional

 

ABSTRATU

 

Monografia ne’e ho títulu PAPÉL MINISTERIU TURISMU COMERSIU NO INDUSTRIA BA HASA’E KUALIDADE SORU TAIS TRADISIONAL IHA GRUPU HADADIN, nee’e nu’udar obra sientifiku

Bazeia ba títulu mak hakerek na’in halo identifikasaun nia problema maka; 1.Sedauk iha Ministeriu relevante ne’ebé mak fasilita lalais atu hetan material ou sasan prima atu produs ba produtu soru Tais,  2. Sedauk iha Ministeriu ne’ebe mak kontrola no promove ba produtu sira ne’ebe mak produs ona, nune’e internasionalmente (turista) sira ka ema barak mak sedauk iha interesadu ba tais ho modelu diverifikasaun,  3. Sei menus kapasidade atu  produz ba produtu ho kualidade ne’ebe maximal ba produsaun soru Tais. Ho ida ne’e mak hakerek na’in formula nia problema; Oinsa  Papél Ministeriu Turismu Komersiu no Industria ne’ebé fó kapasitasaun ba grupu HADADIN hodi hasa’e no promove kualidade soru tais tradisional iha merkadu Internasional.

Teoria ne’ebé maka hakerek nain utiliza mak hanesan teoria Papél, teoria Governu, Teoria Industria, teoria indusria ki’ik,teoria kualidade,konseitu kualidade servisu,teoria kapasitasaun,teoria produtu lokal, teoria organizasaun, konseitu interese nasional, teoria relasaun internasional,teoria negosiasaun, teoria koperasaun, no Definisaun Tais; nudar resposta  kona-ba problema sira ne’ebé mak indika ona no mós utiliza nudar matadalan ka baziku atu dezenvolve liu tan ba kontinua peskiza.

Iha monografia ida ne’e metode ne’ebé hakerek nain utiliza mak hanesan metode peskiza kualitativu deskritivu, ho tekniku análiza dadus tuir Miles no Huberman, (1984 iha nia livru Sugiyono 2010: 246).

Rezultadu husi peskiza ida nee’e maka husi parte goverrnu hala’o duni nia kana’ar no kapasita grupu industria ki’ik sira no aumenta sira nia konesimentu no skill liu husi fo treinamentu ou formasaun kona-ba oinsa atu soru tais ho kualidade ne’ebe mak diak.

Bazeia ba resultadu peskiza ida nee’e maka hakerek nain hakarak foti konkluzaun katak Papél Ministério do Turismo Comerçio e Indústria ba hasa’e kualidade soru tais tradisional iha grupo Hadadin lao ho diak no involvimentu grupu indústria ki’ik sira ba iha desenvolvimentu Nasaun ida nian ne’e importante, tamba sétor indústria mós sai hanesan fátor determinante ba iha desenvolvimentu.

Liafuan Xave: Papél Guverno

 

Atu Hetan Detalho Ida Jurnal Bele Klik Iha Ne'e

Unidha Universidade da Paz nudar instituisaun Superior edukativus nebe realiza apredizazen, pesquizas, no sai servidor/pengabdian ba sidadaun sira hodi fiar metin ba direitu fundamental ema nian, tuir normas Universal sira no konstituisaun RDTL
© 2024 Universitas da Paz Follow Universitas da Paz : Facebook Twitter Linked Youtube