header-int

IMPAKTU AVALIASAUN DEZEMPENU BA PREZIDENSIA KONSELLU MINISTRUS

Jumat, 14 Mei 2021, 09:26:54 OTL - 26996 View
Share

IMPAKTU  AVALIASAUN DEZEMPEÑU BA PREZIDÉNSIA KONSELLU MINISTRUS

 

 

 

Husi

 

Pedro Mário Exposto Feno

 

 

KAPÍTULU I

INTRODUSAUN

 

    1. Antesedente

 

Ezijénsia hosi Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste no mos Nasaun nia hakarak maka atu harí Administrasaun Públika ida neébé laó lais no mamar, atu serbí interesse lejítimu sidadaun sira-nian nomós Instituisaun-Estadu sira nian. Nuneé, sei harí no kaer metin Estadu nia aparellu funsionál neébé laó mamar no partisipativu, atu bele duni-toman dezenvolvimentu sosiál neébé armoniozu no sustentável iha Timor-Leste. Administrasaun Públika tenke tuur iha estrutura ida neébé bele sees an hosi dalan burokrasia nian, hakbesik ba komunidade atu bele serbi no dudu atu ema sira bele partisipa iha knaar hodi hálaó jestaun ba buat hotu-hotu be públiku nian. Tan neé duni, lalaok Administrativu tenke banati ba norma lubun ida iha sistema laran, ba prinsípiu no valór oi-oin, li-liu ba integridade, mérito no exelénsia iha knaar nudar servidor públiku nian. Norma sira neébé bele garante atu atinje objetivu nasionál sira atu hetan progresu maka regula iha Estatutu Funsaun Públika neébé hatur sistema ida ba norma sira hodi define dever no direitu funsionáriu públiku sira-nian.

 Administrasaun Públika sai hanesan parte ida esensial tebes ba funsionamentu Estadu nian. Tanba neé, nesesita Administrasaun Públika ida neébé forte, hadok án hosi influensia polítika, nomós tenke tau as liu interese komun nian. Atu haforsa Administrasaun Públika nia funsaun ho diak, Parlamentu Nasionál no Governu Timor-Leste hatúr ona regulamentu balun atu regula konabá lalaok hosi Administrasaun Públika neé rasik, inklui harí ona Komisaun Funsaun Públiku atu tau matan ba lalaók Administrasaun Públika nian tuir Lei nú. 7/2009.

Dala barak ita rona no akompaña iha média sosial sira, polítiku nain sira hasai kritika hasoru Administrasaun Públika liu-liu funsionáriu públiku sira neébé rekrutadu iha instituisaun Estadu sira la halaó servisu ho diak, dala barak públiku akuza katak funsionáriu públiku balun tama servisu halimar deit game, balun tur dada lia, horas toó fila ba uma, toó fulan simu saláriu. Fenómeno ida neé sempre akontese iha nasaun sira neébé iha faze dezenvolvidu inklui Timor-Leste.

 Jeralmente, liafuan funsionáriu refere ba traballadór, pesoal, empregu, neébé administrativamente no juridikamente laiha diferensa sentidu neébé iha relasaun ho traballadór iha setor privadu. Katak fatin no ambiente halaó servisu maka la hanesan. Funsionáriu maka sidadaun ida neébé maka priense kritériu neébé iha ona, nomeia hosi autoridade kompetente, simu responsabilidade nasaun nian iha pozisaun públiku ruma, no simu remunerasaun tuir norma legal sira haruka.

Iha kontextu Timor-Leste, funsionáriu públiku maka ema neébé hetan rekrutamentu no nomeasaun ba pozisaun permanente ida iha Administrasaun Públika nian, hodi hetan devér no direitu oi-oin rasik, banati ba norma sira neébé laó hela. Iha Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian, artigo 103 hatur katak Governu maka Orgaun Superior Administrasaun Públiku, signifika katak Primeiru-Ministru maka Xefe Governu no Xefe ba Administrasaun Públika. Timor-Leste presija redezeña Administrasaun Públika tuir nesesidade no rekursu neébé Estadu iha, hodi halo sai efisiente liu tan no foka ba kualidade iha prestasaun servisu ba povu no Estadu, tanba atualmente funsionalizmu públiku, orientadu liu ba iha operasionalizasaun, mákina no burokrasia, nuneé fó pezu ba Estadu. Tuir relatório Komisaun Funsaun Públika nian ba tinan 2019, hatudu katak Funsionáriu Públiku Permanente no Ajente Administrasaun Públiku iha Timor-Leste hamutuk 33,031, kompostu hosi mane 21.757 (66%) no feto,11.274 (34%).

Funsionáriu públiku no ajente administrasaun públika iha Timor-Leste tinan-tinan hetan avaliasaun dezempeñu hosi ninia superior hirarkiku hanesan mos avaliasaun iha Prezidénsia Konsellu Ministru. Avaliasaun dezempeñu hanesan instrumentu importante ida hodi introduz kultura jestaun públika foun ida, ba apresiasaun neébé los ba rekursu alokadu sira no funsaun kada organizmu ida, no atu kria kondisaun motivasaun profissional diak liu, kualifikasaun no formasaun permanente rekursu umanu nian. Objetivu hosi avaliasaun maka atu mellora rezultadu traballadór sira, ajuda atinje nível dezempeñu ida aas liu, ho vizaun atu aumenta oportunidade karreira tuir potensialidade neébé demonstra iha kada valor kontribuisaun individu ba ekipa.

Prezidénsia Konsellu Ministru sigla iha lian Portugués (PCM) hanesan Órgaun Sentrál Governu Timor-Leste nian neébé dirije husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, hodi fó tulun ba Primeiru-Ministru iha koordenasaun Governu nian no asume funsaun sira nu’udar portavós Governu no Konsellu Ministrus nian. Kompete, li-liu, ba Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus nian maka Koordena preparasaun no organizasaun servisu Governu nian, nune’e mós halo akompañamentu no avaliasaun ba ezekusaun husi desizaun sira ne’ebé Konsellu Ministrus foti no Koordena apoiu no konsulta jurídika ba Konsellu Ministrus nian. Prezidénsia Konsellu Ministrus maka departamentu sentrál Governu nian ne’ebé fó tulun ba Primeiru-Ministru iha koordenasaun Governu nian no asume funsaun sira nu’udar portavós Governu no Konsellu Ministrus nian.

Esperiénsia MRLAP (Ministerio Reforma Legislativo no Asunto Parlamentaris) nian iha reforma prosedimentu lejizlativu no iha inovasaun administrativa tenke reflete iha momentu ida-ne’e reorganizasaun administrativa PCM nian. Nune’e, kria Gabinete sira Apoiu Jurídiku nian no Gabinete Reforma Administrativa nian atu halo preparasaun no implementasaun ba Ministru ninia kompeténsia rasik, ne’ebé prevee ona iha artigu da-13 husi Orgánika Governu Konstitusionál VIII. Hanoin ne’e mos halo servisu apoiu atu hala’o kna’ar ministeriál nu’udar porta-vos Governu nian no reforsu ba servisu sira tradusaun nian iha Governu tomak.

Kompete mos ba Ministru PCM nian atu Koordena preparasaun no organizasaun servisu Governu nian, nune’e mós halo akompañamentu no avaliasaun ba ezekusaun husi desizaun sira ne’ebé Konsellu Ministrus foti; Koordena apoiu no konsulta jurídika ba Konsellu Ministrus nian; Koordena prosesu lejizlativu no regulamentár Governu nian; Asegura servisu kontensiozu sira Prezidénsia Konsellu Ministrus nian; Prepara resposta ba prosesu fiskalizasaun nian sira kona-ba konstitusionalidade no legalidade nian, liuhusi kolaborasaun ho ministériu ne’ebé iha ninia tutela; Propoin nomeasaun advogadu ba Primeiru-Ministru, ka reprezenta Estadu iha prosesu arbitrajen, mediasaun, konsiliasaun no konflitu la jurizdisionál nian sira, tuir lei; Propoin no promove modernizasaun ba prosedimentu lejizlativu; Propoin medida polítika sira ne’ebé bele promove reforma administrativa, li-liu, liu-husi modernizasaun no inovasaun husi administrasaun públika nian, no liu-husi uzu instrumentu sira governasaun eletrónika nian, no mós garante koordenasaun no monitorizasaun husi medida hirak-ne’e. PCM reprezenta Estadu iha Koordenasaun atu Exekuta Akordu Finasiamentu no implementasaun entre MCC – (Millennium Challenge Corporation) ho Governu RDTL atu dezenvolve no implementa programa ida Millennium Challenge Compact nian; INTL, IP hamahon-an iha PKM nia okos; Kompete mos ba PCM hodi Jere “Palásiu Governu” no edifísiu sira ne’ebé afetu ba PCM, li-liu, kona-ba instalasaun, infraestrutura no ekipamentu sira, nune’e mós kona-ba organizasaun no okupasaun husi edifísiu sira ne’e;

Iha ezekusaun ba tarefas no polítikas Ministériu Prezidénsia Konsellu Ministru nian, Ministru hanesan Orgaun demokrátiku no mós Xefe Gabinete Ministru ho ninia membru Gabinete sira hetan tulun hosi estrutura administrasaun públika ida neébé dirije hosi Diretór Jerál nain ida nuudár topu administrasaun públika nian, koordenadór gabinete sira, Diretór Nasionál sira, Xefe Departamentu sira, Funsionáriu Públiku, Ajente Administrasaun Públika, funsionáriu kontratadu kazual sira, asesór nasionál no internasionál. Organizasaun servisu sentra?l sira ne’ebe? mak tutela husi Direto?r-Jera?l Administrasaun, ninia objetivu mak atu reforsa efisie?nsia ba asaun administrativa husi servisu administrativu sira.

Servisu sira-ne’ebe? halo parte ba Prezidénsia Konsellu Ministru hanesan  administrasaun direta Estadu nian, iha PCM, ne’ebe? hamahan an ba Direto?r-Jera?l Administrasaun nian maka Diresaun Nasiona?l Administrasaun, Finansas no Patrimo?niu; Diresaun Nasiona?l Rekursus Umanus; Diresaun Nasiona?l Aprovizionamentu no Loji?stika; Gabinete Estdudus no Planeamentu; Gabinete Protokolu no Relasoins Públikas. Haloparte ba administrasaun direta Estadu nian, iha PCM, sujeita administrativamente ba DJA no sujeita funsionalmente no diretamente ba Ministru, maka Gabinete Apoiu Juri?diku; Gabinete Reforma Administrativa; Gabinete Portavo?s Governu nian; Gabinete Tradusaun nian. Halo parte mo?s ba administrasaun direta Estadu nian, iha PKM, maka Gabinete Auditoria Interna, ne’ebe? sujeita administrativamente no funsionalmente ba Ministru. Halo parte mo?s iha Ministru Prezide?nsia Konsellu Ministrus nia tutela no superintende?nsia, mak Imprensa Nasiona?l Timor-Leste, IP, ne’ebe? regula husi lejizlasaun rasik.

Organograma Prezidénsia Konsellu Ministrus

Funsionáriu iha Prezidénsia Konsellu Ministru kompostu hosi funsionáriu permanente (funsionáriu públiku), funsionáriu kontratadu (ajente administrasaun públika) no funsionáriu kazual. Iha mós assessor nasionál, assessor internasionál no tékniku espesializadu sira. Funsionáriu públiku no ajente administrasaun públiku maka ema neébé rekrutadu no nuudar umanu ida iha mós nesesidade no objetivu pessoal nuudar fator sira neébé iha influensia ba funsionáriu ninia dezempeñu rasik. Tanba neé, papel ida neé ami halo ho objetivu atu buka hatene no deskreve fator sira neébé fó influensia ba dezempeñu funsionáriu públiku no ajente administrasaun públika iha Prezidénsia Konsellu Ministru.

Tuir Dekretu-Lei númeru 14/2008, 7 maiu kona-bá Rejime Avaliasaun Dezempeñu ba traballadór sira Administrasaun Públika nian, fator sira neébé presija avalia ba funsionáriu públiku no ajente administrasaun públika neébé la assumi kargu maka hanesan: Sentidu responsabilidade no jestaun ba rekursu; Relasoins no komunikasoins iha traballu no ho públiku; Avalia ninia badinas, sijilu no izensaun; Lealdade no obediénsia; Respeitu no honestidade; No mós fator sira neébé presija avalia ba funsionáriu neébé okupa kargu diresaun no xefia maka hanesan: Inisiativa, kriatividade no produtividade; Traballu iha ekipa; Pontualidade no assiduidade iha postu traballu; Objetivu servisu; Lideransa; Supervizaun no dezenvolvimentu pesoal; Prestasaun Efisiénsia no efikasia servisu nian; Planeamentu no jestaun;

 

    1. Formulasaun problema

Bazeia ba antesedente iha leten, maka bele formula nia problema mak hanesan tuir mai ne’e:

Oinsa Impaktu Avaliasaun Dezempeñu ba Prezidénsia Konsellu Ministrus?

 

    1. Objetivu

Bazeia ba formulasaun iha leten maka objetivu hosi hakerek artigo ida ne’e maka Atu hatene Impaktu Avaliasaun Dezempeñu ba Prezidénsia Konsellu Ministrus.

 

    1. Benefisiu

Benefisiu husi artigo ida ne’e mak atu aumenta koñesementu, nuudar referénsia no informasaun ba kolega no parte relevante sira konabá impaktu avaliasaun dezempeñu ba instituisaun públiku sira iha Timor-Leste. Benefísiu seluk hosi artigu ida neé maka atu bele kompleta rekizitu akadémiku nian iha prsesu astudu Mestradu iha Administrasaunb Públika, Semestre da-3 ba disciplina Direitu Administrativu.

 

 

KAPÍTLU II

ENKUADRAMENTU TEÓRIKU

 

    1. Teóri Kerja (Teoria Traballu)

Menurut the Liang Gie (2002:48) mengatakan bahwa kerja adalah keseluruhan pelaksanaan aktivitas jasmani dan rohani yang dilakukan oleh manusia untuk mencapai luhur atau mengandung suatu maksud tertentu terutama berhubungan dengan kelangsungan hidupnya. (traballu hanesan buat hotu neébé ligadu ho implementasaun atividade fíziku no espriritual neébé halaó hosi ema ka umana hodi alkansa intensaun ka objetivu ruma, prinsipalmente relasiona ho sobrevivénsia moris nian).

Sedangkan Siswanto dalam A. Mangkunegara (2005 : 278) mendefinisikan kerja pegawai sebagai suatu sikap menghormati, menghargai dan taat terhadap peraturan yang berlaku baik tertulis maupun tidak tertulis dan tidak mengelak menerima sanksi-sanksi apabila ia melanggar tugas dan wewenang yang diberikan kepadanya (traballu funsionáriu hanesan atitude respeita, valoriza no obediência ba regulamentu sira neébé aplikavél tantu regra eskrita no la eskrita sira no prontu hodi simu sansaun sira wainhira nia la halaó knar no obrigasaun neébé atribui ba nia tuir lei).

 

    1. Teoria Kinerja (Teoria Desempenho)

Dezempeñu iha traballu hanesan parte hosi psikolojia industrial no organizacional, nuneé mos faz farte ba jestaun rekursu humanu nian. Dezempeñu hanesan kritériu importante ida ba rezultadu no susesu organizacional. John P. Campbell explica katak dezempeñu iha traballu hanesan variável ida iha nível individual, ka algu neébé únika pessoa ida halo. Hanesan dezempeñu nasionál, neébé variável ba nível superior nian.

Tuir Moeheriono (2012:95) kinerja atau performance merupakan gambaran mengenai tingkatan pencapaian pelaksanaan suatu program kegiatan atau kebijakan dalam mewujudkan sasaran tujuan visi dan misi organisasi yang dituangkan melalui perencanaan strategi suatu organisasi (desempeñu ka performence maka deskrisaun nível realizasaun ba implementasaun programa no atividade ida ka polítika, ba realizasaun objetivu, vizaun no misaun organizasaun, neébé define iha planu estratéjiku organizasaun ida nian).

Nuneé mos Sedarmayanti (2011:260) mengatakan bahwa kinerja merupakan terjemahan dari kata performance yang memiliki arti sebagai sebuah hasil kerja seorang pegawai atau pekerja sebuah proses manajemen yang mana hasil kerja tersebut harus memiliki sebuah bukti konkret yang juga yang dapat diukur (dezempeñu maka interpretasaun hosi liafuan performance neébé iha ninia sentidu hanesan rezultadu traballu hosi funsionáriu ka traballador ida iha prosesu jestaun ninian, neébé rezultadu traballu neé tenke iha evidensia konkretu liu hosi relatório ida neébé bele sukat).

Bazeia ba entendementu ida ne’ebe iha leten bele konklui katak dezempeñu ne’e hanesan funsaun motivasaun no kapasidade atu kompleta serbisu ida ka serbisu ema ida nian, tenke iha grau vontade, no nivel abilidade nian ne’ebe lolos. Disponibilidade abilidade ema nian la efetivo atu hala’o buat ruma ne’ebe klaru no oinsa atu halo hodi atinje objetivo no misaun organizasaun ida nian. Dezempeñu funsionáriu ka traballador nian hanesan mos dezempeñu organizasaun ninian tanba dezempeñu organizasaun nian depende ba dezempeñu funsionáriu nian tanba funsionáriu ka traballador maka hanesan mákina traballu hodi atinje obtetivu organizasaun nian.

 

    1. Teori Karyawan (Teoria Empregadu)

Menurut Subri dalam Manulang,(2002) mengatakan karyawan merupakan penduduk dalam usia kerja “berusia 15-64 tahun atau jumlah seluruh penduduka dalam suatu Negara yang memproduksi barang dan jasa jika ada permintaan terhadap tenaga mereka dan jika mereka mau berpartisipasi dalam aktivitas tersebut (empregadu maka sidadaun ho idade traballu “idade produtiva tinan 15-64 ka númeru total sidadaun iha país ida nian neébé produz beins no servisus wainhira iha nesesidade ba sira nia ernerjia no wainhira sira hakarak participa iha atividade refere).

Menurut Hasibuan dalam Manulang (2002) mengatakan bahwa karyawan merupakan orang penjual jasa”pikiran atau tenaga dan mendapatkan kompensasi yang besarnya telah ditetapkan lebih dahulu (empregadu maka sira ne’ebe fa’an pensamentu ka enerjia husi serbisu sira no simu remunerasaun ida ho valor ne’ebe mak determina tiha ona).

Iha livru Lei do trabalho Timor-Leste (2012;71), Definisaun kona-bá traballadór maka ema neébé halaó atividade liu hosi autoridade no diresaun hosi empregador liu hosi remunerasaun. Traballadór iha categoria traballadór Timor-Oan no traballadór estranjeiru. Traballadór hotu-hotu, tantu feto no mane iha direitu ba oportunidade no tratamento hanesan kona-bá kondisaun traballu no remunerasaun.

Tuir Lei númeru 8/2004, 16 juñu, iha livru Lejislasaun Jeral Funsaun Públika Timor-Leste nian, segunda edisaun define katak Fnsionáriu Públiku maka ema ida neébé rekrutadu no momeadu ba funsaun ida permanente iha Administrasaun Públika hodi hetan devér no direitu oioin rasik, banati ba norma sira neébé laó hela. Ajente Administrasaun Públika maka ema ida neébé laiha estatuto hanesan funsionáriu públiku, maibe Administrasaun Públika iha nesesidade atu kontrata tuir termu sertu hodi dezempeña knaár neébé tipicamente pública (neé laós funsionáriu públiku maibe kontratadu termu fixu neébé uza atu halaó funsaun ba públiku neébé mak nia naturalidade neé la possível atu halaó).

Bazei ba definisaun hirak iha leten maka hakarak konklui katak funsionari ne’e ema ne’ebe mak ho idade produtiva iha nasaun ida, ne’ebe bele halo serbisu no partisipa iha atividade sira nasaun nian no bele fa’an sira nia hanoin no matenek ne’ebe mak iha ho enerjia tomak no hetan remunerasaun tuir determina iha Lei.

    1. Avaliasaun Dezempeñu

Avaliasaun Dezempeñu fo impaktu ba Instituisaun no Avaliadu ka ema neébé hetan avaliasaun. CHIAVENATO, 2006, iha konsepsaun Chiavenato (2005), haktuir, a avaliação de desempenho não pode limitar-se ao julgamento superficial que o avaliador realiza periodicamente sobre o comportamento dos colaboradores sob sua responsabilidade. Avaliasaun dezempeñu la limite deit ba julgamento superficial neébé realiza periodicamente hosi avaliador kona-bá komportamentu kolaboradór nudar ninia responsabilidade.

CHIAVENATO (1999) avaliação desempenho iha finalidade principal ba rekoñesimentu desempeñu individual colaborador,  ho objetivu atu mellora ka atu hadia diak liu tan ba atinjimentu rezultadu organizasaun ida neébé diak liu. Ba satisfasaun nesesidade hirak neé maka buka atu atinje objetivu avaliasaun dezempeñu sira hanesan tuir mai:

? Atu harmoniza objectivus individuais kolaborador sira ho objectivos organizasaun;

? Facilita diálogo entre colaboradores ho superiores hierárquicos;

? Promover motivasaun kolaboradores;

? Incentiva desenvolvimento profissional no pessoal kolaboradores sira;

? Identifika necessidades formação no avalia ninia efikácia;

? Promove auto-aperfeisoamento;

? Fo oportunidade ba kolaboradores hodi konhese saida maka superiores hierárquicos espera no hanoin ba ninia desempenho através feedback contínuo;

? Fo oportunidades ba dirigentes no chefias hodi transmitir no klarifikar objectivos no razão hosi ninia exigências;

? Kontribui ba determinasaun promoção no progressão iha karreiras;

? Valida recrutamentu no selesaun ba pessoal;

? Identifika necessidades rekrutamento pessoal;

? Melhora adequasaun distribuição recursos humanos (mobilidade);

? Proporciona indicadores ba gestão.

Motivos principais nebe lori organizasaun hodi avalia desempenho ninia kolaboradores maka:

? Proporciona informasaun sira hodi aumenta salariais, promosaun, transferências, necessidade ba treinamento no dala ruma ba demisaun;

? Proporciona retroasaun ba kolaboradores kona-bá ninia aktividades;

? Proporciona conhecimento ida ba kolaborador hanesan líder ba ninia equipa trabalho hanoin respeitu ninia desempenho, hodi facilita akonsellamento no conduz membros equipa;

? Conhese potencialidades ninia kolaboradores, ho ninia deficiências.

Tuir Dekretu-Lei númeru 14/2008, 7 maiu kona-bá Rejime Avaliasaun Dezempeñu ba traballadór sira Administrasaun Públika nian, fator sira neébé presija avalia ba funsionáriu públiku no ajente administrasaun públika neébé la assumi kargu maka hanesan: Sentidu responsabilidade no jestaun ba rekursu; Relasoins no komunikasoins iha traballu no ho públiku; Avalia ninia badinas, sijilu no izensaun; Lealdade no obediénsia; Respeitu no honestidade; No mós fator sira neébé presija avalia ba funsionáriu neébé okupa kargu diresaun no xefia maka hanesan: Inisiativa, kriatividade no produtividade; Traballu iha ekipa; Pontualidade no assiduidade iha postu traballu; Objetivu servisu; Lideransa; Supervizaun no dezenvolvimentu pesoal; Prestasaun Efisiénsia no efikasia servisu nian; Planeamentu no jestaun;

 

 

KAPÍTLU III

ESPLIKASAUN

Bazeia ba deskripsaun antasedente no formulasaun problema, mak proceso diskusaun hanesan tuir mai:

    1. Impaktu Avaliasaun Dezempeñu ba Kresimentu Pesoal Avaliadu

Bazeia ba tópiku hosi artigu ida ne’e maka hakerek nain identifika impaktu hosi avaliasaun desempeñu ne’ebe maka sai hanesan influensia ba dezempeñu funsionáriu públiku no ajente Administrasaun Públika iha Prezidensia Konsellu Ministru maka impaktu ba kresimentu pessoal avaliadu ka pessoal neébé hetan avaliasaun. Utilizasaun sistema avaliasaun desempenho iha organizasaun sira precisa kesi ho prinsipiu baziku sira balun atu fo ninia impaktu esperadu, presija abranje alokasaun meta no objetivu, foku ba análiza desempeñu objetividade ida, simu no envolve parte hotu, no utiliza hodi melhora produtividade kada individu iha organizasaun nia laran. Hanesan menciona iha kapítulu daruak konabá objetivu sira avaliasaun dezempeñu nian atu harmoniza objectivus individuais kolaborador sira ho objectivos organizasaun; Facilita diálogo entre colaboradores ho superiores hierárquicos; Promove motivasaun kolaboradores; Insentiva desenvolvimento profissional no pessoal kolaboradores sira; Identifika necessidades formação no avalia ninia efikásia; Promove auto-aperfeisoamento; Fo oportunidade ba kolaboradores hodi konhese saida maka superiores hierárquicos espera no hanoin ba ninia desempenho através feedback contínuo; Fo oportunidades ba dirigentes no chefias hodi transmitir no klarifikar objectivos no razão hosi ninia exigências; Kontribui ba determinasaun promoção no progressão iha karreiras; Valida recrutamentu no selesaun ba pessoal; Identifika necessidades rekrutamento pessoal; Melhora adequasaun distribuição recursos humanos (mobilidade); Proporciona indicadores ba gestão no mos Motivos principais nebe lori organizasaun hodi avalia desempenho ninia kolaboradores maka: Proporciona informasaun sira hodi aumenta salariais, promosaun, transferências, necessidade ba treinamento no dala ruma ba demisaun; Proporciona retroasaun ba kolaboradores kona-bá ninia aktividades; Proporciona conhecimento ida ba kolaborador hanesan líder ba ninia equipa trabalho hanoin respeitu ninia desempenho, hodi facilita akonsellamento no conduz membros equipa; Konhese potencialidades ninia kolaboradores, ho ninia deficiência sira.

Iha Prezidénsia Konsellu Ministrus, avaliasaun dezempeñu ba funsionariu públiku hanesan asaun ida neébé previstu iha base legal sira ho ninia obzetividade atu bele motiva funsionáriu públiku sira atu hatene sira nia fraqueza no bele hadia sira nia hahalok, atetude no dezempeñu iha servisu sira lorloron nian iha futuru. Finalidade hosi avaliasaun dezempeñu maka atu bele halo progresaun ka mudansa eskalan ba funsionáriu sira neébé ho dezempeñu diak no exelente. Dadus Avaliasaun Dezempeñu funsionáriu públiku tinan 2019 no 2020 maka hanesan ita tabela tuir mai:

Avaliasaun Tinan 2019

Avaliasaun Tinan 2020

MUITO BOM

BOM

MUITO BOM

BOM

M

F

M

F

M

F

M

F

21

18

2

-

25

22

3

2

Sub Total = 39

Sub Total =2

Sub Total = 47

Sub Total = 5

Total Avaliadu 2019 = 41

Total Avaliadu 2020 = 52

Tabela 1. Dadus Avaliasaun Desempenho funsionáriu públiku PCM iha tinan 2019 no 2020

Fatór disciplina iha avaliasaun Funsionariu PCM maioria “bom”neébé falta. Ida neé hatudu katak funsionáriu públiku iha Prezidénsia Konsellu Ministru sempre ba servisu tarde, enquanto horáriu normal traballu nian maka 8:00 HAM no fila 5:30. Avaliasaun iha parte disciplina nian laos ba deit pontualidade, maibe hare mos ninia assiduidade katak halaó servisu la kotu-kotu. Kontextu avaliasaun ba assiduidade atu kontrola funsionáriu katak sira mantein halaó servisu no prezensa iha fatin no la abandona fatin iha oras balun nia laran hodi hálaó servisu privadu nian.

Relatóriu hosi Diresaun Nasionál Rekursu Humanu hatudu katak avaliasaun funsionáriu PCM iha fator iniciativa maioria “bom”. Ida neé hatudu katak, funsionáriu iha PCM iha iniciativa ida neebé diak no la exelente. Nuneé, hosi avaliasaun refere, nesesita kapasitasaun no formasaun ba funsionáriu públiku iha Prezidénsia Konsellu Ministru. Fatór autoridade refere ba termu referénsia no knaár neébé funsionáriu hetan nomeasaun ba hanesan nivél ka grau funsionál funsionáriu nian neébé hatur iha Lei. Kompozisaun Funsionáriu Públiku no Ajente Administrasaun Públika Prezidénsia Konsellu Ministru tuir Grau Funsionál maka hanesan iha tabela tuir mai:

No

Kategoria/Grau/Nivel

Númeru Funsionáriu

1

Técnico Superior Grau A/7

1

2.

Técnico Superior Grau B/6

8

3.

Técnico Profissional Grau C/5

16

4.

Técnioco Profissional Grau D/4

9

5.

Técnico Administrativo Grau E/3

13

6.

Assistente Administrativo Grau F/2

5

7.

Assistente Administrativo Grau G/1

1

 

Total

53

Tabela 2. Dadus funsionáriu PCM tuir Grau/Nível funcional

 

    1. Impaktu Avaliasaun Desempenho ba Kresimentu Instituisaun.

Avaliasaun ida neébé halaó ho diak no kapaz sei hamosu impaktu diak no pozitivu iha pontos fundamental sira organizasaun nian hanesan melhora alokasaun rekursu disponível sira tuir rezultadu avaliasaun kompeténsia, fó koñesimentu ba atributu sira kada colaborador tuir jestaun rekursu umanu neébé fo possibilidade atu organizasaun bele koloka pessoa serta ka lolos iha fatin neébé los. Iha kontextu neé, rezultadu avaliasaun bele hatudu produtividade no valoriza kestaun umana, nuneé colaborador sente ninia kapasidade neébé nia aplika no sente valorizada, nuneé iha satisfasaun pessoal no sai fator essencial ba motivasaun. Impaktu seluk hosi avaliasaun desempenho ba kresimentu instituisaun maka bele fo possibilidade atu Instituisaun bele estabelece programa desenvolvimentu no treinamento eficaz.

Atu dezenvolve kapasidade funsionáriu públiku no ajente administrasaun pública, Prezidénsia Konsellu Ministru halo mos planu no fó oportunidade ba funsionáriu balun hodi tuir formasaun no seminário, tantu hosi rai laran no iha rai liur ho ninia objetivu atu bele hasaé kapasidade funsionáriu refere atu nuneé bele halaó knar ho efisiensia, lais no mamar liu tan. Planu ba formasaun neébé Instituisaun Prezidénsia Konsellu Ministru halo bazeia ba rezultadu avaliasaun neébé halaó hosi Instituisaun. Dadus kona-bá funsionáriu Prezidénsia Konsellu Ministrus neébé tuir formasaun maka hanesan iha tabela tuir mai:

Dadus formasaun funsionáriu PCM

Tinan 2019

Tinan 2020

M

F

M

F

20

19

3

1

Total 39

Total  4

Tabela 3. Dadus formasaun funsionáriu públiku PCM iha tinan 2019 no 2020

 

Iha kontextu Timor-Leste no li-liu iha Prezidénsia Konsellu Ministru, aplika tipu avaliasaun desempenho rua hanesan avaliasaun desempenho ordinária no avaliasaun desempenho extraordinária. Avaliasaun desempenho ordinária aplika ba funsionáriu públiku ka permanente no avaliasaun desempenho extraordinária aplika ba ajente administrasaun pública ho ninia finalidade atu kontinua ka renova kontratu. Hosi tabela iha leten, hatudu katak funsionáriu Prezidensia Konsellu Ministru neébé hetan ona oportunidade formasaun hosi tinan 2019-2020 hamutuk 43, kompostu hosi feto nain 20 no mane nain 23.

Relasiona ho implikasaun hosi avaliasaun desempenho hodi hatur ema ka pesoal serta iha fatin neébe los, Prezidénsia Konsellu Ministru mos halaó prátika ida neé, liuliu iha inísiu atu halo konkursu. Iha prosesu avaliasaun dokumentus kurikular parte rekursu humanu normalmente sei define rekejitus sira iha termu referénsia tuir Grau Akadémiku no espesialidade traballador neébe atu rekruta. Dadus Funsionáriu Públiku no Ajente Administrasaun Públika iha Prezidénsia Konsellu Ministru tuir nível edukasaun maka hanesan konsta iha tabela tuir mai:

No

Nível Edukasaun

Númeru Funsionáriu

1

Dotoramentu (S3)

0

2.

Mestradu (S2)

0

3.

Licenciado (S1)

24

4.

Diploma III (D3)

5

5.

Diploma II (D2)

1

6.

Ensinu Secundário (SMA)

20

7.

Ensinu Pre-Secundáriu (SMP)

2

8.

Ensinu Primária (SD)

1

 

Total

53

Tabela 4. Dadus funsionáriu públiku PCM tuir nível edukasaun

Hosi tabela iha leten, hatudu katak laiha funsionáriu PCM ho nível edukasaun akadémiku Dotoramentu no mestradu. Maioria lisensiatura no sei existe funsionáriu ho nível edukasaun Ensinu Primária.

 

KAPÍTULU IV

KONKLUZAUN

    1. Konkluzaun

Hosi introdusaun toó esplikasaun iha leten, hakerek nain hakarak foti konkluzaun katak, Avaliasaun Desempenho iha Ministériu Prezidénsia Konsellu Ministru importante tebes no fo kontribuisaun diak ba dezenvolvimentu Instituisaun no ba pessoal traballador ka funsionáriu públiku sira. Impaktu hosi avaliasaun desempenho ba kresimentu pessoal ka pessoal avaliadu maka avaliasaun neébé halaó iha ninia finalidade hodi promove funsionáriu, halo mudansa ba funsionáriu ninia eskalaun. Hosi rezultadu avaliasaun mós bele recomenda ba Komisaun Funsaun Públika no mos ba Instituisaun atu bele halo planu formasaun tuir nesesidade funsionáriu públiku atu bele hasae tan kapasidade funsionáriu, nuneé mós bele fo kontribuisaun direta ba desempenho Instituisaun. Rezultadu avaliasaun desempenho mos fasilita avaliadu atu hetan promosaun no hetan oportunidade barak iha Administrasaun Públika.

Avaliasaun ida neébé halaó ho diak no kapaz sei hamosu impaktu diak no pozitivu iha pontos fundamental sira organizasaun nian hanesan melhora alokasaun rekursu disponível sira tuir rezultadu avaliasaun desempenho tuir kompetensia, fo possibilidade atu organizasaun bele koloka pessoa serta ka lolos iha fatin neébé los. Rezultadu avaliasaun bele hatudu produtividade no valoriza kestaun umana, nuneé colaborador sente ninia kapasidade neébé nia aplika no sente valorizada, nuneé iha satisfasaun pessoal no sai fator essencial ba motivasaun. Impaktu seluk hosi avaliasaun desempenho ba kresimentu instituisaun maka bele fo possibilidade atu Instituisaun bele estabelece programa desenvolvimentu no treinamento eficaz.

 

 

    1. Rekomendasaun

Iha parte ida neé, hakerek nain hakarak recomenda deit ba parte relevante sira hanesan Governu nudar orgaun superior Administrasaun Públika nian atu nuneé bele iha ona polítika atu bele dezenvolve administrasaun pública, liu liu iha kapasitasaun ba funsionáriu sira iha Timor-Leste tanba funsionáriu públiku maka hanesan mákina Estadu ida neébé halaó burokrasia. Polítika tenke laó hamutuk ho Administrasaun Públika. Administrasaun Públika neébé ho rekursu kualifikadu bele dudu prosesu dezenvolvimentu laó lais liu tan. Rekursu umanu maka fator determinante ba dezenvolvimentu iha área hotu-hotu iha Timor-Leste.

Governu presija mós tau atensaun ba kondisaun funsionáriu públiku neébé ho saláriu mínimu liu kompara ho folin sasan iha merkadu. Abonu família sidauk aplika, laiha seguru ba saúde nuneé bele desmotiva funsionáriu atu bele halaó servisu ho diak. Iha avaliasaun desempenho, disciplina funsionáriu públiku mos sidauk máximu. Kestaun neé relasiona ho nesesidade iha família nia laran. Saláriu neebé mínimu afeta ba kapasidade financeira funsionáriu atu bele atende nesesidade familiar neébé implica ba desempenho funsionáriu nian.

Hakerek nain mos konsiente katak, artigu ida neé laós perfeitu, maibe sente iha fraquezas barak iha prosesu hakerek nian. Hakerek nain mos nakloke na ba sujestaun no kritika sira neébé konstrutivu hosi parte hotu, tantu hosi Dosente Disiplina, colegas estudante no sociedade tomak, li-liu sira neébé bele asesu ba trabalhu ida neé atu nuneé hakerek nain bele hadia an iha futuru oin mai.

 

Referência

Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste

Lei No.8/2004, 16 Juñu - Konabá Estatutu Funsaun Públika

Lei No.7/2009, 15 Jullu – Konabá Harii Komisaun ba Funsaun Públika

Dekretu-Lei No.14/2008, 7 Maiu – Konabá Rejime Avaliasaun Dezempeñu ba Traballador sira Administrasaun Públika nian

Dekretu-Lei No.35/2020, 9 Setembru – Konabá Orgánika Prezidénsia Konsellu Ministrus

Livru Lejislasaun Jeral Funsaun Públika Timor-Leste Nian – Mata Dalan Esplikativu Ida, Segunda Edisaun

Lei No. 04/2012, 21 Fevereiru – Konabá Lei do trabalho Timor-Leste

Relatóriu Komisaun Funsaun Públika

Relatóriu Diresaun Nasionál Rekursus Umanus – PCM

http://repository.ekuitas.ac.id (asesu, 4/5/2021)

https://media.neliti.com (asesu, 4/5/2021)

https://media.neliti.com (asesu, 5/5/2021)

http://repository.uniska-bjm.ac.id (asesu, 5/5/2021)

http://repository.uma.ac.id (asesu, 5/5/2021)

https://bdex.eb.mil.br (asesu, 5/5/2021

Unidha Universidade da Paz nudar instituisaun Superior edukativus nebe realiza apredizazen, pesquizas, no sai servidor/pengabdian ba sidadaun sira hodi fiar metin ba direitu fundamental ema nian, tuir normas Universal sira no konstituisaun RDTL
© 2024 Universitas da Paz Follow Universitas da Paz : Facebook Twitter Linked Youtube